Starpskriemeļu diska trūce jostas daļā

Starpskriemeļu diska trūce jostas daļā

Kas rada diska trūci jostas daļā?

Starpskriemeļu disks sastāv no divām daļām- blīva diska gredzena un biezam gēlam līdzīga diska kodola. Diski ir nozīmīgas mugurkaula struktūras, tie nodrošina triecienu absobciju (amortizāciju) starp skriemeļiem, augstāk esošo skriemeļu balstu un nodrošina plašas mugurkaula kustības visos virzienos.

Par diska trūci sauc situāciju, kad starpskriemeļu diska ārējais gredzens ieplīst un diska gredzena iekšpusē esošais kodols caur plīsuma vietu izspiežas ārpus gredzena. Gadījumā, ja diska gredzena plīsums un kodola izspiešanās notiek nerva tuvumā un nervs tādējādi tiek nospiests – rodas diska trūces simptomi, kurus nosaka nerva nospiedums – sāpes pa attiecīgā nerva gaitu (jostas gadījumā – visi nervi iet uz kāju). Nereti ir situācijas, kad diska trūce izveidojas vietā, kur tuvumā nav nervu, līdz ar to diska trūce var būt pilnīgi bez simptomiem.

Nereti radioloģisko izmeklējumu aprakstos figurē “diska protrūzija” – par diska protrūziju, atšķirībā no diska trūces, sauc starpskriemeļu diska deformāciju (izvelvēšanos), bez diska gredzena plīsuma. Nelielas diska protrūzijas ir vērojamas gandrīz ikvienā izmeklējumā (magnētiskā rezonanses tomogrāfijā vai datortomogrāfijas izmeklējumā), taču visbiežāk tās nav simptomu cēlonis. Dažkārt gan arī diska protrūzija var būt pietiekami liela, lai nospiestu nervu un izsauktu attiecīgos nerva nospieduma simptomus.

Diska trūce jostas daļā
mugurkauls_B_diska truce

Kādi faktori palielina risku kļūt par diska trūces pacientu?

Starpskriemeļu diska trūce ir bieži sastopama slimība. Tā pārsvarā skar 25 līdz 50 gadus vecus indivīdus. Vīrieši slimo aptuveni divas reizes biežāk nekā sievietes. Smags fizisks darbs paaugstina gan slimības, gan tās atkārtošanās risku. Palielināts ķermeņa svars ne tikai ievērojami paaugstina diska trūces rašanās, bet arī aptuveni 12 reizes paaugstina diska trūces atkārtošanās jeb recidīva risku pēc mikrodiskektomijas operācijas.
Smēķēšana (nikotīns) samazina starpskriemeļu diska asins apgādi, tas savukārt veicina diska deģenerāciju (šūnu funkciju pasliktināšanos un novecošanos) un kavē tā dzīšanu.
Protams, ar diska trūci var saslimt ikviens un jebkurā vecumā, un bez kāda zināma iemesla.

Diska trūces simptomi mēdz rasties bez jebkāda iemesla, bet dažreiz tas ir saistīts ar smagumu celšanu, neveiklu pagriešanos, stumšanas vai vilkšanas kustībām. Pieaugot spiedienam un slodzei uz mugurkaulu, īpaši cilvēkiem ar vāju un slikti attīstītu stājas muskulatūru, disks var izvelvēties, ieplīst vai pārplīst, tas savukārt var radīt ietekmi uz blakus esošo nervu saknīti, kura impulsus vada uz kāju. Rezultātā rodas spēcīgas šaujošas sāpes sēžas apvidū un kājā.

Kādi var būt jostas daļas diska trūces simptomi?

  • Sāpes kājā. Tās parasti ir daudz stiprākas nekā muguras sāpes. Sāpes var būt asas, šaujošas, pastāvīgas.
  • Muguras sāpes. Var būt slimības sākumā. Ja tās ir, tad parasti daudz mazāk izteiktas par kājas/-u sāpēm.
  • Notirpums/ nejūtīgums kājā, retāk, abās kājās.
  • Sāpju un notirpuma lokalizācija atkarīga no tā, kurā līmenī (starp kuriem skriemeļiem) ir lokalizēta diska trūce. Simptomi var izpausties sēžā; augšstilba priekšpusē vai mugurpusē; apakšstilbā; kājas priekšpusē, mugurpusē vai sānos; pēdā. Simptomi lielākoties ir izteikti vienā kājā.
  • Sāpes provocē kustības. Sūdzības pastiprina ilgstoša stāvēšana vai sēdēšana, vai arī neliela attāluma noiešana. Nereti šķaudīšana, klepošana vai smiešanās var radīt stipras sāpes.
  • Muskuļu vājums. Bīstams simptoms, kurš liecina par ļoti izteiktu nerva nospiedumu.
  • Urinācijas (urīna nesaturēšana, nesāpīga vai sāpīga urīna aizture) un defekācijas traucējumi, sedlveida jušanas traucējumi un vājums abās kājās ir reti (1- 2% disku trūču, kuras tiek operētas), bet ļoti bīstami simptomi. Medicīniski to sauc par zirgastes (jostas un krustu daļas daudzu nervu) kompresijas (nospieduma) sindromu. Lielas diska trūces un zirgastes kompresijas sindroma gadījumā risks, ka arī pēc sekmīgas, nervu nospiedumu novērsušas operācijas saglabājas urinācijas, defekācijas un seksuāla disfunkcija, ir ļoti augsts- aptuveni 45%.

Kādi izmeklējumi ir nepieciešami?

Ja ir kāds no iepriekš aprakstītajiem simptomiem, pirmkārt, nepieciešams apmeklēt ārstu. Pēc rūpīgas pacienta iztaujāšanas un neiroloģiskas izmeklēšanas diska trūces gadījumā nereti iespējams diezgan precīzi nojaust, starp kuriem skriemeļiem ir radusies problēma, un pēc tam arī tēmēti izmeklēt ar magnētiskās rezonanses vai datortomogrāfijas metodi. Jāsaka gan, ka pēdējā diska trūces gadījumā veicama un būs informatīva gados jauniem pacientiem ar normālu ķermeņa svaru. Savlaicīga speciālista konsultācija ne tikai pasargās no nevajadzīgu izmeklējumu veikšanas, bet arī mazinās bailes par slimību un veicinās ātrāku izveseļošanos.

Kādas ir ārstēšanas iespējas?

Par labāko Jūsu ārstēšanas plānu izlemsiet kopā ar ārstējošo ārstu. Ja Jūsu sūdzības, neiroloģiskais stāvoklis un radioloģisko izmeklējumu dati būs atbilstoši sākotnējai konservatīvai (bez operācijas) ārstēšanai, ārsts Jūs informēs par tās plānu un nākamo kontroles vizīti. Stipru sāpju gadījumā Jums var tikt piedāvāts veikt invazīvo atsāpināšanu- epidurālu blokādi.

​Kādos gadījumos ir jāveic diska trūces operācija?

Simptomātiskas jostas daļas diska trūces gadījumā operācija jāveic tikai 10- 20% pacientu.

Operācija ir veicama tad, ja:

  • Sāpes un citi simptomi saglabājas pēc 6 nedēļas ilgas pilnvērtīgas konservatīvas terapijas;
  • Pacients cieš no stiprām sāpēm, kuras nav iespējams atvieglot ar medikamentiem vai blokādēm un šo sāpju dēļ ir izteikti ierobežotas ikdienas aktivitātes, piemēram, iešana, stāvēšana;
  • Progresē (pasliktinās) neiroloģiskie simptomi (vājums un/vai notirpums kājā);
  • Parādās urinācijas un vēdera izejas traucējumi, seksuāla disfunkcija.

Ko šīs slimības gadījumā nozīmē operācija?

Biežākā operācija, kuru veic jostas daļas diska trūces gadījumā ir t.s. mikrodiskektomija. Tā ir mazinvazīva operācija, kuru veic caur 2,5- 3cm garu ādas griezienu. Precizitātei un pacienta papildus drošībai gan pirms operācijas, gan tās laikā tiek pielietota Rentgena iekārta. Operāciju mikroskopa kontrolē evakuē diska trūci, brīvus diska fragmentus un nervu atbrīvo no nospieduma. Starpskriemeļu disks ir ļoti nozīmīga mugurkaula struktūra, kuru šīs operācijas laikā nepieciešams saglabāt, tāpēc viss disks netiek izņemts.
Pēc šādas operācijas pacients slimnīcā uzturas tikai vienu nakti. Nākamajā rītā ar fizioterapeita palīdzību ceļas kājās, uzsāk staigāt un vingrot, un patstāvīgi dodas mājās.
Atsākt normālas ikdienas aktivitātes un atgriezties darbā var 3- 4 nedēļas pēc operācijas.

Kāds režīms ir jāievēro pēc diska trūces operācijas?

Tā, kā vislielākais spiediens uz disku attīstās cilvēkam sēžot, saliecoties uz priekšu, un ceļot smagumus, lai izvairītos no diska trūces recidīva (diska trūces atkārtošanās) pēc operācijas 3-4 nedēļas ir jāievēro sekojošs režīms:

  • nesēdēt – pēc iespējas izvairīties no sēdus pozām. Pacients var brīvi stāvēt, staigāt un gulēt, bet ne sēdēt. Pat piecelšanās no gultas ir jāizdara tādā veidā, lai izvairītos no sēdēšanas. Pareizu piecelšanos no gultas, kā arī specifiskus fiziskos vingrinājumus, ko rekomendē regulāri pildīt pēc operācijas, Jums iemācīs fizioterapeits pirmajā pēcoperācijas dienā.
  • nesaliekties uz priekšu – saliekšanās uz priekšu palielina spiedienu uz disku, tādējādi palielinot risku diska trūces recidīva attistībai, tāpēc no tās ir jāizvairās. Fizioterapeits pēc operācijas Jums iemācīs paņēmienus, kā pareizi pacelt priekšmetus no zemes bez saliekšanās uz priekšu.
  • necelt smagumus – smagumu celšana palielina spiedienu uz starpskriemeļu disku un tadējādi palielina diska trūces recidīva risku, tāpēc no tās jāizvairās.
  • neveikt ķermeņa vērpšanās kustības – mugurkaula vērpšanās palielina diska trūces recidīva risku tāpēc no tās ir jāizvairās.

Kādi ir jostas daļas diska trūču operāciju rezultāti?

Mikrodiskektomija ir ļoti efektīva operācija ar labiem un teicamiem rezultātiem 84- 90% gadījumu. Kā rezultāti tiek vērtēti neiroloģisko simptomu (sāpes, notirpums, muskuļu vājums kājā) izzušana. Mikrodiskektomija jostas daļā nav efektīva muguras sāpju ārstēšanai. Šo operāciju neveic, ja muguras sāpes ir galvenā sūdzība.
Mikrodiskektomija tiek uzskatīta par zema riska operāciju, tomēr ikvienai invazīvai manipulācijai ir riski. Diska trūces recidīvs (atkārtošanās) tajā pašā lokalizācijā ir biežākā problēma. Tas visbiežāk notiek pirmo trīs mēnešu laikā. Lai izvairītos no diska trūces atkārtošanās stingri jāievēro ārsta un fizioterapeita sniegtie norādījumi.

Neiroķirurgi Dr.med. Jānis Šlēziņš un Dr. Raimonds Mikijanskis par diska trūci jostas daļā