Meningioma

Kas ir meningioma?

Meningioma ir viens no biežākajiem (biežākais labdabīgais / relatīvi labdabīgais) intrakraniālajiem (galvaskausa) un mugurkaula kanāla audzējiem. Tās veidojas no mīksta apvalka (lat. arachnoidea), kurš klāj galvas un muguras smadzenes. Arahnoidālais apvalks ir viena no trijām smadzenes aizsargājošajām membrānām.

Tātad- meningioma nav pašu smadzeņu audzējs, bet gan smadzeņu apvalku audzējs, kas var iespiesties smadzenēs. Tās lielākoties ir labdabīgi audzēji, kurus izoperējot var pilnībā izārstēt pacientu, tomēr retos gadījumos meningiomas var būt arī ļaundabīgas.

Kādās lokalizācijās meningioma var izveidoties?

Meningioma var rasties praktiski jebkurā vietā galvaskausā un mugurkaula kanālā, kur vien ir smadzeņu apvalki. Dažreiz vienam pacientam vienlaicīgi ir iespējami vairāki šādi audzēji. Ļoti retas meningiomu lokalizācijas ir redzes nervu apvalki un galvas smadzeņu vēderiņi.

Kā meningioma izpaužas?

Tā kā meningiomas parasti aug ļoti lēni, visbiežāk tās ilgstoši neizraisa nekādus simptomus līdz brīdim, kad sasniedz ievērojamu apjomu un sāk saspiest smadzenes vai nervus. Galvas meningiomām visbiežākie simptomi ir progresējošas galvassāpes, retāk epilepsijas lēkmes (agrāk nebijušas) un neiroloģisks deficīts (piemēram, vājums vienā ķermeņa pusē, runas grūtības, ožas zudums u.c), uzvedības traucējumi, apjukums, miegainība. Simptomi ir atkarīgi no tā, kurā lokalizācijā galvaskausā meningioma aug. Nereti sakarā ar pakāpenisku un ļoti lēnu simptomu attīstību, tie tiek piedēvēti novecošanās problēmām. Mugurkaula kanāla meningiomām biežākie simptomi ir kustību un jušanas traucējumi ekstremitātēs.

Cik bieži ir sastopami šie audzēji?

34% no primāriem intrakranialiem audzējiem ir meningiomas. Tās biežāk diagnosticē 30- 70 gadu vecumā. 2- 3% no meningiomām ir ļaundabīgas.
Sievietēm meningiomas attīstās divas reizes biežāk nekā vīriešiem. Mugurkaula kanāla meningiomas 10 reizes biežāk ir sastopamas sievietēm.

Kāds izmeklējums apstiprina diagnozi?

Galvenā diagnostikas metode ir magnētiskā rezonanse. Ta kā mūsdienās arvien pieaug attēldiagnostikas (galvas un muguras magnētiskās rezonanses un datortomogrāfijas izmeklējumi), nereti meningiomas tiek atrastas nejauši, kaut kāda cita iemesla dēļ veicot izmeklējumu.

Ko darīt, ja ir konstatēta meningioma?

Mūsdienās magnētiskās rezonanses izmeklējumā radiologs ar lielu ticamību var pateikt, vai diagnosticētais audzējs ir meningioma. Ja tiek saņemt šāda izmeklējuma atbilde, nepieciešama neiroķirurga konsultācija. Tās laikā varēs izlemt, kāda ārstēšana konkrētajā gadījumā būs piemērotākā. Meningioma bieži vien nenozīmē steidzamu operāciju. Biežas ir situācijas, kad meningioma ir atrasta nejauši, tā ir neliela izmēra un veselības traucējumus nerada. Tādos gadījumos pastāv iespēja meningiomu novērot, reizi gadā veikt magnētiskās rezonanses izmeklējumu, lai redzētu vai meningioma kļūst lielāka.
Ja meningioma jau sākotnēji rada veselības traucējumus vai arī tiek gūti pierādījumi tam, ka meningioma laika gaitā kļūst lielāka, apsverama operācijas izdarīšana. Par katras metodes priekšrocībām un iespējamajiem riskiem konsultācijas laikā Jūs informēs ārsts.

Gadījumā, ja Jums vai Jūsu tuviniekam ir apstiprināta vai ir aizdomas par Meningiomu, nepieciešama neiroķirurga konsultācija. Mēs labprāt konsultēsim un radīsim labāko iespējamo risinājumu konkrētā situācijā.

Gadījumos, kad klātienes konsultācija nav iespējama, konsultējam arī attālināti ar videozvana palīdzību. Pierakstīties uz konsultāciju var elektroniski vai sazinoties ar mums telefoniski vai caur epastu. Attālinātu konsultāciju lūdzam saskaņot sazinoties ar mums.

Ko meningiomas gadījumā nozīmē operācija?

Ķirurģija šajā gadījumā vienmēr notiek vispārējā anestēzijā. Operācijas mērķis ir maksimāli radikāla (pilnīga) un droša audzēja izdalīšana. Operācijas taktika vienmēr ir atkarīga no audzēja lokalizācijas, saistības ar citām struktūrām un ķirurga pieredzes šo audzēju radikālā ārstēšanā. Jau 1957. gadā Simpson publicēja savu līdz pat šodienai aktuālo meningiomu 5 izdalīšanas pakāpju klasifikāciju un operācijas radikalitātes nozīmi saistībā ar audzēja atkārtošanās risku. Vienmēr, kad vien tas ir iespējams, audzējs ir jāizņem ar tam piegulošo smadzeņu cieto apvalku un visām citām struktūrām, kurās audzējs ir ieaudzis, pēc tam veicot apvalka un kaula defekta rekonstrukciju.

Gadījumā, ja apsverat operācijas veikšanu pie mums, šeit varat iepazīties ar atsauksmēm par mūsu Latvijas un ārvalstu pacientu pieredzi.

Mūsu klīniskā bāze (vieta, kur tiek veiktas operācijas un manipulācijas) ir moderni aprīkotais un ērtais stacionārs “Aiwa clinic”.

Gatavojoties operācijai bieži rodas virkne jautājumu. Uzziniet šeit atbildes uz biežākajiem jautājumiem gatavojoties operācijai.

Kas notiek pēc operācijas?

Nesatoties uz to, ka meningioma lielākoties ir labdabīgs audzējs, pat radikālas izdalīšanas gadījumā tās recidīva (atkārtotšanās) risks 10 gadu laikā ir 8,5% (salīdzinājumam, nākamajai izdalīšanas pakāpei- jau 18,8% risks 10 gadu laikā).
Pēc meningiomas operācijas pacients vienmēr visu mūžu ir jāuzrauga un jākontrolē. Pirmā magnetiskās rezonanses kontrole parasti ir 6- 12 mēnešus pēc operācijas. Pēctam atkarībā no operācijas apjoma un magnetiskās rezonanses kontroles izmeklējuma rezultātiem atkārtotus izmeklējumus neiroķirurgs var nozīmēt reizi 1- 3gados.