Nervus peroneus kompresijas neiropātija

Nervus peroneus kompresijas neiropātija

Kas ir n.peroneus kompresijas neiropātija?

N. peroneus ir viens no galvenaijiem nerviem apakšstilbā, kurš kontrolē jušanu apakšstilba sānu un mugurējā virsmā, kā arī pēdas t.s. “dorsifleksiju” – pēdas pirkstgalu kustību virzienā uz augšu.

Šī nerva neiropātija (bojājums) ir visizplatītākā saslimšana apakšējā ekstremitātē no tām slimībām, ko pieskaita pie mononeiropātijām, jeb viena atsevišķa nerva saslimšanām.

Kā izpaužas n. peroneus neiropātija?

Peroneālā mononeiropātija var izpausties ar sūdzībām par sāpēm, tirpšanu un jušanas traucējumiem apakšstilba sānu virsmā, un smagākos gadījumos arī pēdas dorsifleksijas vājumu (“krītošā pēda” – pacients nevar nostāties uz slimās kājas papēža, kāja ejot “ķeras”, pacienti bieži paklūp).

Sākotnējās slimības stadijās var būt arī nakts krampji slimās kājas apakšstilbā.

Kādi iemesli var būt par cēloni n. peroneus neiropātijai?

Slimība ir raksturīga abu dzimumu pārstāvjiem vienlīdzīgi. Nerva bojājums var rasties vairāku mehānismu rezultātā – tieša nerva traumatizācija, nerva sastiepums, infekcija un iekaisīga slimība, taču visbiežāk slimība ir saistīta ar ilgstošu/biežu nerva saspiedumu apakšstilba augšējā – sānu malā:

  • Visbiežākais tiešais slimības cēlonis ir paradums sēdēt ar “kāju pār kāju” sakrustotām kājām (šajā gadījumā uz nervu tiek izdarīts hronisks/biežs spiediens).
  • Nerva bojājums var rasties ilgstoši atrodoties piespiedu pozā ar nospiedumu nerva zonā.
  • Nerva bojājums sastiepuma rezultātā var rasties, piemēram, dejotājiem.
  • Cieši uzlikta ģipša longete vai cieši augstie zābaki var būt par iemeslu nerva nospiedumam no ārpuses.
  • Nerva bojājums var rasties kā sekas traumai – ceļa locītavas trauma ar saišu bojājumu, mazā lielakaula lūzums.
  • Lielāks nerva nospieduma risks ir tievas konstitūcijas cilvēkiem, jo tiem nervs ir mazāk pasargāts (plāns zemādas tauku slānis).
  • Retos gadījumos nervu var nospiest kaula vai citu audu audzējs nerva apvidū.

Kā diagnosticē n. peroneus kompresijas neiropātiju?

Diagnoze balstās uz raksturīgām pacienta sūdzībām, uz slimības pazīmēm, ko ārsts var konstatēt pacienta apskates laikā un uz papildizmeklējumu rezultātiem:

  • Elektromiogrāfija (EMG), neirogrāfija – izmeklējums, kurš var palīdzēt noteikt precīzu nerva bojājuma vietu un bojājuma pakāpi;
  • Magnētiskā rezonanse – izmeklējums, kas palīdz noteikt vai nerva tuvumā ir kādi audi, kas nervu nospiež (piemēram audzējs, iekaisums);
  • Ultrasonogrāfija ir alternatīva metode magnētiskajai rezonansei, kas var palīdzēt noskaidrot vai nerva tuvumā ir kādi audi, kas izraisa nerva nospiedumu.

Kā ārstē n. peroneus kompresijas neiropātiju?

Vieglākos gadījumos n. peroneus kompresijas neiropātija labi padodas ārstēšanai ar miera režīmu, nerva nospieduma faktoru izslēgšanu (nekrustot kājas), fizikālās terapijas procedūrām un fizioterapiju pēdas spēka uzlabošanai. Dažkārt ir noderīgas potītes ortozes, kas stabilizē potīti un ņeļauj pēdai “ķerties”.

Smagākos gadījumos, kad ir dziļš nerva bojājums un izteikti simptomi, vai arī, ja nervu nospiež kādi papildus audi (piemēram izteikts kaula rumbējums pēc lūzuma), ir nepieciešama operācija – nospiestā nerva atbrīvošana.

Operācija nav uzskatāma par smagu. To izdara vispārējā narkozē. Operācijas uzdevums atbrīvot nervu no nospiestā stāvokļa.

Visbiežāk pacients var doties mājās, lai turpinātu atveseļošanos, nākamā dienā pēc operācijas.

Kāda ir pēcoperācijas prognoze?

Pēc vairāku pētījumu rezultātiem, operācija sniedz būtisku uzlabošanos vai pilnīgu izveseļošanos (sāpju mazināšanās, jušanas uzlabošanās un pēdas spēka pieaugums) 81-94% pacientu.