Arteriovenoza malformācija

Arteriovenoza malformācija

Kas ir arteriovenoza malformācija?

Arteriovenoza malformācija (AVM) ir asinsvadu samezglojums, kurš var izveidoties jebkurā vietā ķermenī, bet visbiežāk sastopamas ir galvas un muguras smadzenēs. Normāli starp artērijām un vēnām ir kapilāru tīkls, kurš nodrošina gāzu un vielu apmaiņu strap smadzeņu audiem un asinīm. AVM gadījumā šāda kapilāru tīkla nav un artērijas tieši pāriet vēnās.

AVM smadzenes var bojāt trīs veidos:

  • Ap AVM esošie smadzeņu audi saņem mazāk skābekļa un zaudē funkciju
  • AVM mezgls tieši ietekmē, nospiež vai nobīda smadzeņu daļas vai muguras smadzenes
  • AVM artērijas vai vēnas var plīst un izraisīt saasiņojumu galvas vai muguras smadzenēs

 

Kādi ir arteriovenozas malformācijas simptomi?

AVM simptomi:

  • Galvassāpes
  • Epilepsija
  • Vājums/paralīze ekstremitātēs (visbiežāk- vienpusējs)
  • Reibonis
  • Valodas traucējumi
  • Atmiņas un domāšanas traucējumi
  • mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi (muguras smadzeņu AVM)

Šie simptomi nav specifiski un ir raksturīgi daudzām slimībām. Tikai aptuveni 12% AVM pacientu ir simptomi. Sievietēm tie var parādīties vai pasliktināties grūtniecības laikā; tas izskaidrojams ar sirds un asinsvadu sistēmas izmaiņām, asins tilpuma un asinsspiediena pieaugumu. Tiek uzskatīts, ka slimība ir iedzimta, bet AVM ir dinamiska problēma, kura dzīves laikā var palielināties un pasliktināt simptomus. Visbiežāk AVM atklāj 10 līdz 40 gadu vecumā.

Kā atklāj arteriovenozas malformācijas?

Ņemot vērā to, ka lielākajai daļai pacientu nav simptomu, AVM bieži atklāj vai nu sakarā ar saasiņojumu un pēkšņu veselības stāvokļa pasliktināšanos, vai arī citu iemeslu dēļ veicot datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses izmeklējumus. Pacientiem, kuriem parādās iepriekš nosauktie simptomi, obligāti ir jāveic magnētiskās rezonanses izmeklējums. Ja tiek atklāta AVM nereti tās anatomijas un ārstēšanas iespēju precīzai izvērtēšanai ir nepieciešama tiešs asinsvadu izmeklējums- digitālā subtrakcijas angiogrāfija (DSA).

Kādas ir ārstēšanas iespējas?

AVM ārstēšanas taktika vienmēr ir atkarīga no tās izmēra un lokalizācijas smadzenēs. Atkarībā no šiem faktoriem galvas smadzeņu AVM iedala 5 pakāpēs vai 3klasēs. Ārsts var rekomendēt kādu no sekojošām ārstēšanas metodēm vai to kombināciju:

  • Operācija- AVM tiek izņemta pielietojot mikroķirurģisku tehniku. Tieša operācija, ja vien konkrētajā gadījumā ir veicama, vairumā gadījumu nodrošina pilnīgu izārstēšanu un pasargāšanu no plīšanas riskiem.
  • Endovaskulāra embolizācija- Caur asinsvadu veicama ārstēšana, kuras laikā ar speciālu līmi vai platīna spirālēm noslēdz AVM asinsvadus vai AVM mezgla aneirismas. Reti pielietojama kā vienīgā ārstēšanas metode. Pielietojot kā vienīgo ārstēšanas metodi, bieži ir nepieciešamas vairākas ārstēšanas sesijas, kas, savukārt, palielina AVM plīšanas risku starp tām. Kopumā tikai 15- 50% gadījumu ar endovaskulāru embolizāciju izdodas pilnībā noslēgt AVM mezglu. Metode visbiežāk ir noderīga kā papildinājums ķirurģiskai ārstēšanai vai radioķirurģijai.
  • Radioķirurģija- Neinvazīva ārstēšanas procedūra, kuras laikā fokusēti apstaro AVM mezglu. Ārstēšanas efekts šajā gadījumā nav tūlītējs. Pēc 3 gadiem aptuveni 80% pacientu novēro AVM pilnīgu slēgšanos.
  • Novērošana- Iesaka gadījumos, kad ārstēšanas riski ir lielāki par slimības dabisko norisi.