Mugurkaula kakla daļas stenoze un mielopātija

Mugurkaula kakla daļas stenoze un mielopātija

Mugurkaula kakla daļas anatomija

Mugurkaula kakla daļas stenoze un mielopātija – tās attīstība ir cieši saistīta ar kakla daļas anatomiju. Zināms, ka mugurkaula viena no galvenajām funkcijām ir aizsargāt tā iekšpusē (mugurkaula kanālā) esošās muguras smadzenes un nervus.
Mugurkaula kakla daļa sastāv no septiņiem skriemeļiem, starpskriemeļu diskiem un saitēm. Starp katriem diviem skriemeļiem, no mugurkaula iziet viens nervu pāris – kopā astoņi. Šie nervi ir tie, kas nodrošina jušanu un kustības rokās.
Kaulu anatomijas ziņā kakla skriemeļi sastāv no skriemeļa ķermeņa (izņēmums ir tikai pirmais kakla skriemelis (C1), kuram nav skriemeļa ķermeņa, tā vietā tam ir priekšējais lociņš), kas savienots ar mugurējo skriemeļa lociņu. Skriemeļa ķermenis un lociņš izveido mugurkaula kanālu, kas ietver muguras smadzenes.
Muguras smadzenes un muguras nervu saknes dod signālus no smadzenēm mūsu rokām, kājām un ķermenim un vienlaicīgi nogādā tos atpakaļ. Šie signāli kontrolē muskuļus un ir atbildīgi par sajūtu noteiktās rokas, kājas vai ķermeņa daļās.

Attēls: kakla rentgena attēls sānu projekcijā, parādot kakla skriemeļu novietojumu.

Screenshot 2020-09-26 at 20.10.39

Mugurkaula kakla daļas stenoze

“Stenoze” – latīņu izcelsmes vārds nozīmē sašaurināšanos. Gadījumā, ja mugurkaula kanālā rodas sašaurinājums, kā rezultātā tiek nospiestas muguras smadzenes un nervi, šādu stāvokli sauc par mugurkaula kakla daļas stenozi, jeb sašaurinājumu.

Līdzīgi kā jebkuras lietas, arī mugurkauls cilvēka dzīves laikā pakāpeniski nolietojas, jeb deģenerējas. Medicīniskā terminoloģijā mugurkaula nolietošanos sauc par spondilozi. Spondiloze ir gandrīz ikvienam cilvēkam sākot ar pusmūžu un ir uzskatāma par normu. Tomēr gadījumā, ja dabiskie mugurkaula nolietošanās (deģeneratīvie) procesi ir īpaši izteikti, var izveidoties mugurkaula kanāla stenoze.

Mugurkaula kakla daļas stenoze un mielopātija ir bieža mugurkaula deģeneratīvā saslimšana, tāpēc tā visbiežāk sastopama cilvēkiem, kas vecāki par 50 gadiem. Kā daļa no dabiskā mugurkaula novecošanas procesa, starpskriemeļu diski, pakāpeniski zaudē elasticitāti, “saplacinās”, kā arī deformējas veidojot tā saucamās “disku protrūzijas / trūces”, kas savukārt iespiežas mugurkaula kanālā tādējādi to sašaurinot. Papildus tam, starpskriemeļu saišu aparāta sabiezējums (hipertrofija) un pārkaļķošanās, kā arī deģeneratīvas izmaiņas starpskriemeļu locītavās (starskriemeļu locītavu palielināšanās jeb hipertrofija) ar iespiešanos mugurkaula kanālā rada papildus vietas sašaurināšanos un nospiedumu muguras smadzenēm un nervu saknītēm.

Augstāk minētās izmaiņas mugurkaula kakla daļā visbiežāk ir sastopamas starp 5. un 6. kakla skriemeļiem, kam seko 4. / 5. un 6. / 7., kas ir saistīts ar to, ka normāli šajos līmeņos ir vislielākā kustība un slodze, līdz ar to tie “nolietojas” ātrāk.

Bieži mugurkaula kakla daļas stenoze rodas arī pacientiem, kas agrāk pārcietuši smagāku vai vieglāku mugurkaula kakla daļas traumu

Mugurkaula kakla daļas mielopātija

Mugurkaula kakla daļas mielopātija ir muguras smadzeņu bojājums, kas rodas saistībā ar izteikti sašaurinātu mugurkaula kanālu un muguras smadzeņu nospiedumu.

Tā kā muguras smadzenes ir “kabelis”, kas savieno smadzenes ar pārējo ķermeni, to bojājums izpaužas ar pakāpenisku ķermeņa funkcionalitātes samazināšanos. Tipiskās situācijās, mielopātija attīstās lēni, un sākotnēji simptomi ir niecīgi, taču tiem progresējot, var attīstīties nozīmīgs funkciju zudums, pat paralīze.

Atsevišķiem pacientiem ir lielāka predispozīcija (nosliece) uz mielopātijas attīstību dēļ iedzimti šaura mugurkaula kakla daļas kanāla.

Ir noskaidrots, ka mugurkaula kakla daļas mielopātija attīstās 100% pacientu, kam mugurkaula kanāla sašaurinājums ir 60 vai vairāk procenti.

Citi mugurkaula kakla daļas mielopātijas cēloņi var būt:
– Kakla reimatoīdais artrīts, ankilozējošais spondilīts;
– Mugurkaula audzēji (labdabīgi un ļaundabīgi);
– Mugurkaula infekcijas;
– Kakla daļas pēkšņas akselerācijas-decelerācijas vai cita kakla daļas trauma.

Mugurkaula kakla daļas stenoze un mielopātija. Kādi ir simptomi?

Kakla stenozei var būt sekojoši simptomi – viens vai vairāki:

– Roku neveiklība un ierobežota spēja veikt smalkas kustības ar rokām, piemēram, pogāt kreklu, ķemmēt matus, turēt mazus priekšmetus. Var pasliktināties rokraksts;
– Nestabilitāte ejot, kas prasa staigājot biežāk turēties atbalsta. Gaita var kļūt jūtami ļodzīga;
– Vājums rokās un / vai kājās;
– Dedzinošas sajūtas, “skudriņas” rokā/s vai kājā/s.
– Kakla (sprandas) sāpes un stīvums (dažāda stipruma), samazināts kustību diapazons kakla daļā;
– Sāpes, vājums, notirpums plecos, rokās un kājās;
– Apgrūtināta vēdera izejas un / vai urīnpūšļa kontrole;
– Samazināts attālums, ko pacients var patstāvīgi noiet;
– Smagos gadījumos – vājums kājās (parēze, plēģija);
– Kakla daļas radikulopātija (atsevišķas nerva saknītes nospiedums) izpaudīsies kā sāpes un tirpšana, kas sākas kakla daļā un izstaro uz plecu, lāpstiņu, roku – līdz pat plaukstai. Šāda izstarošana izplatās pa noteiktu apvidu – atbilstoši konkrētā nerva gaitai (dermatomam). Katras konkrētās nerva saknītes gaitu var noskaidro apskatot dermatomu karti (dermatome map).
Smagākos gadījumos ir ne tikai sāpes un tirpšana, bet arī vājums (parēze) noteiktos muskuļos – tajos, kurus “kustina” attiecīgais nervs (miotoms).

Gadījumā, ja Jums vai Jūsu tuviniekam ir zināma vai ir aizdomas par kakla daļas stenozi un mielopātiju, mēs ar prieku konsultēsim un radīsim labāko iespējamo risinājumu konkrētā situācijā. Gadījumos, kad klātienes konsultācija nav iespējama, konsultējam arī attālināti ar videozvana palīdzību.

Pierakstīties uz konsultāciju var elektroniski vai sazinoties ar mums telefoniski vai caur epastu. Attālinātu konsultāciju lūdzam saskaņot sazinoties ar mums.

Mugurkaula kakla stenoze un mielopātija. Kā to diagnosticē?

– Ja pacientam pasliktinās ķermeņa (roku, kāju) funkcionalitāte, parādās sāpes sprandā, sāpes, nejutīgums vai vājums vienā vai abās rokās un / vai kājās, kas pēc neliela novērošanas perioda un bezrecepšu pretsāpju medikamentu lietošanas nepāriet, noteikti jāapmeklē ārsts.
– Lai noteiktu turpmākās izmeklēšanas plānu ir ļoti svarīgi pastāstīt ārstam vēsturi par to, kā sākās jūsu simptomi un kā tie progresēja.
– Pieņemšanas laikā ārsts veiks pacienta objektīvo izmeklēšanu pārbaudot muguras smadzeņu un nervu funkcijas rokās un kājās, kā arī pārbaudīs līdzsvaru un gaitu.
– Turpmākās izmeklēšanas gaitā var būt nepieciešams rentgena izmeklējums mugurkaula kakla daļai, kur daudziem pacientiem tiks novērotas deģeneratīvas izmaiņas (mugurkaula dabiskā nolietošanās). Kakla funkcionālais rentgena izmeklējums (fleksijas-ekstenzijas rentgens – rentgena attēli maksimālas kakla saliekšanas un atliekšanas stāvoklī) var norādīt uz tā saucamo “nestabilitāti”, jeb palielinātu kustīgumu starp diviem blakusesošiem skriemeļiem.
– Magnētiskās rezonanses izmeklējums (MRI) kakla daļai ir labākais izmeklējums, lai novērtētu muguras smadzeņu stāvokli, nervu saknītes, starpskriemeļu diskus un citus mīkstos audus. Kanāla telpa, kas mazāka par 10 mm diametrā, norāda uz stenozi.
– Datortomogrāfijas (DT, CT) izmeklējums pēc kontrastvielas ievadīšanas mugurkaula kanālā (CT mielogramma) var būt nepieciešams dažiem pacientiem, kuriem nevar veikt MRI izmeklējumu saistībā ar metālisku svešķermeņu, implantu esamību ķermenī (piem. metāliskas šķembas, elektrokardiostimulatori vai kohleārie implanti), pacientiem ar plašu metāla konstrukciju mugurkaulā (muguras smadzeņu vizualizācija ar MRI metodi tādējādi var būt apgrūtināta).
– Elektromiogrāfijas (EMG) un nervu vadīšanas (Neirogrāfijas, NG) izmeklējumi dažiem pacientiem var palīdzēt atšķirt mugurkaula kakla daļas radikulopātiju no citiem nervu nospiedumiem augšdelmā, apakšdelmā un plaukstā, piemēram, karpālā kanāla sindromu, kubitālā kanāla sindromu utt.

Attēls: Kakla daļas MRI izmeklējums, uzrāda deģeneratīvas izmaiņas un smagu muguras smadzeņu nospiedumu starp 4. un 5. kakla skriemeli (zaļās bultiņas) un mielopātiskas izmaiņas muguras smadzenēs saspiešanas līmenī (sarkanais punkts).

Screenshot 2020-09-27 at 15.53.36

Mugurkaula kakla daļas stenoze un mielopātija. Kādas ir ārstēšanas iespējas?

Ne-ķirurģiska ārstēšana.
Līdz 19% pacientu, ir novērojama nozīmīga kakla daļas patoloģija MRI izmeklējumos, taču viņiem nav nekādu slimības pazīmju. Pacientiem ar vieglu kakla daļas stenozi un bez klīniski acīmredzamas mielopātijas, optimāla ir uzmanīga ne-ķirurģiska (konservatīva) ārstēšana. Tā parasti sākas ar pacienta izglītošanu attiecībā uz viņa stāvokli un slimību. Pacientiem ir jāsaprot, ka sašaurināts mugurkaula kakla kanāls nākotnē var izraisīt mielopātiju. Tāpat pacientiem arī ir jāizvairās no situācijām, kurās potenciāli iespējams traumēt kaklu (sašaurināta mugurkaula kanāla situācijā traumas gadījumā ir vieglāk gūt muguras smadzeņu bojājumu).
Gultas režīms parasti nav ieteicams. Ārstēšana bez ķirurģiskas iejaukšanās var ietvert bezrecepšu pretiekaisuma līdzekļi, kortikosteroīdu injekcijas, fizikālo terapiju, īslaicīgu apkakles nēsāšanu, aktivitāšu modifikāciju. Protams, fizioterapija ir svarīga ārstēšanas procesa sastāvdaļa.
Tomēr pacientiem ar smagu mugurkaula kanāla stenozi un simptomātisku mielopātiju šīs īslaicīgās alternatīvas nebūs efektīvas.

Operācija.
Neefektīvas ne-ķirurģiskas ārstēšanas vai slimības progresēšanas apstākļos, būtu nopietni jāapsver ķirurģiskā ārstēšana. Operācijas mērķis ir palielināt mugurkaula kanāla diametru, kas savukārt samazinās / novērsīs muguras smadzeņu saspiedumu (kompresiju).
Operācijas uzdevums ir mugurkaula kanāla sašaurinātās daļas paplašināšana un spiediena noņemšana no muguras smadzenēm (muguras smadzeņu dekompresija).
Izšķir divas pamata ķirurģiskās pieejas metodes mugurkaula kanālam – pieeja no priekšpuses vai pieeja no mugurpuses. Izvēloties operācijas veidu, un ārstam to apspriežot ar pacientu, tiek ņemti vērā vairāki apsvērumi. Tie ietver – precīzu kompresijas vietas lokalizāciju mugurkaulā, vai nospiedums ir vairāk no priekšpuses vai no mugurpuses, vai nospiedums ir vienā vai vairākās lokalizācijās, konkrētā mugurkaula vispārējo stāvokli, pacienta iespējamās blakus slimības un vispārējo veselības stāvokli, vai pacients ir pārcietis kakla operācijas iepriekš un citi apsvērumi.

Pieeja no mugurpuses (mugurējā dekompresija).
Daudziem pacientiem var būt optimāli pielietojama mugurējā dekompresija (laminoplastija vai laminektomija), kad operācijas grieziens tiek veikts no kakla mugurpuses. Pacientam guļot uz operāciju galda, ar Rentgena (fluoroskopijas) palīdzību atzīmē ādas grieziena vietu, lai grieziens būtu pēc iespējas mazāks un precīzi atbilstu sašaurinātās mugurkaula daļas lokalizācijai. Laminoplastijas (angliski tā saucamā “open door laminoplasty”) gadījumā ar ātrgaitas frēzi vienā skriemeļa lociņa pusē tiek izdarīts daļējs iezāģējums (izveidojot kaula “eņģi”), savukārt otrā pusē lociņš tiek pārzāģēts pilnībā. Tad lociņš tiek piepacelts pārzāģētajā pusē (kā pavērtas durvis) un nostiprināts tādā stāvoklī ar mazām titāna plāksnēm.
Laminektomijas (angliski – decompressive laminectomy) gadījumā skriemeļa lociņš (lamina) tiek pilnībā noņemts. Gadījumā, ja ir nepieciešams noņemt tikai daļu no lociņa (nevis visu lociņu), operāciju sauc par laminotomiju (angliski – laminotomy).

Gadījumā, ja sašaurinājums un nospiedums skar tikai apvidu, caur kuru no mugurkaula kanāla iziet nervi (foraminālās atveres), var būt nepieciešama operācija, ko sauc par foraminotomiju (angliski – cervical foraminotomy).

Priekšējā dekompresija.
Gadījumā, ja stenozes nozīmīgākais iemesls ir starpskriemeļu diska deformācija (diska trūce, protrūzija, velvēšanās, ekstrūzija un citi apzīmējumi), var būt nepieciešama operācija ko sauc par priekšējo diskektomiju (angliski – anterior cervical discectomy and fusion, ACDF). Pirms operācijas, kā arī operācijas laikā tiek izmantota rentgena (fluoroskopijas) iekārta, kas ir būtiska, lai izvairītos no kļūdām ķirurģiskā mērķa noteikšanā, kā arī, lai plānotu optimālu ādas griezienu.
Veicot operāciju, kakla priekšējā virsmā uz sāniem no viduslīnijas tiek veikts neliels horizontāls iegriezums (parasti labā pusē), ķirurgs virzās starp mīkstajiem audiem līdz mugurkaulam.
Operācijas mikroskopa palielinājumā tiek veikta starpskriemeļu diska (kas iespiežas mugurkaula kanālā) kaulu uzaugumu un pārkaulojušos saišu noņemšana, tādējādi panākot muguras smadzeņu atbrīvošanu no priekšpuses. Izņemtā starpskriemeļu diska vietā tiek ievietots mākslīgs implants, kura mērķis ir izraisīt divu blakusesošo skriemeļu savstarpēju saaugšanu. Dažkārt papildus stabilizācijai izmanto plāksni ar ko sastiprina skriemeļus savā starpā.

Prognoze.
Pēc kakla daļās mielopātijas diagnozes uzstādīšanas tiek rekomendēta ķirurģiska iejaukšanās. Operācijas izdarīšanas laiks ir ļoti svarīgs, ātrāks operācijas izdarīšanas laiks ir saistīts ar labāku pēcoperācijas rezultātu.
Operācija nekavējoties novērš muguras smadzeņu saspiedumu, tāpēc muguras smadzeņu funkcija var ātri uzlaboties jau pirmās nedēļas laikā pēc operācijas. Augsts atveseļošanās ātrums tiek novērots sešu mēnešu laikā pēc operācijas. Pēc sešiem mēnešiem kopš operācijas atveseļošanās turpinās jauniem un pusmūža pacientiem, taču samazinās gados vecākiem pacientiem. Saskaņā ar nesenu pētījumu visās trīs vecuma grupās (jauniem, pusmūža un vecākiem pacientiem) atveseļošanās rādītāji bija attiecīgi 41%, 53%, 63% un 64% pēc 1 nedēļas, 1 mēneša, 6 mēnešu, 1 gada novērošanas.
Sliktāka prognoze ir saistīta ar lielāku vecumu, vairāku līmeņu muguras smadzeņu bojājumu un simptomu ilgumu vairāk nekā 18 mēnešus, kā arī sliktākus ārstēšanas rezultātus novēro pacientiem ar palielinātu mugurkaula kakla daļas kustīgumu, kā arī sievietēm.
Komplikācijas, kas saistītas ar mugurkaula kakla stenozes operāciju, nav biežas. Tās nav būtiski atšķirīgas no citām mugurkaula operācijām visās vecuma grupās.

Ķirurģiskā ārstēšana ir kļuvusi par galveno mugurkaula kakla daļas mielopātijas ārstēšanas metodi. Lai gan gados vecākiem pacientiem ar mugurkaula kakla daļas mielopātiju ir ilgāki simptomi, lielāks iesaistīto līmeņu skaits un smagāki muguras smadzeņu bojājumi nekā jaunākiem pacientiem, tomēr arī viņi var sasniegt līdzīgu ķirurģisku efektu kā jauni pacienti, sevišķi, kad ir izvēlēta attiecīgai situācijai atbilstoša ķirurģiska pieeja un panākta pilnīga dekompresija.

Attiecībā uz mugurkaula operācijām, ir plaši izplatīti mīti, kas lielākoties nav patiesi. Uzziniet šeit par biežākajiem ar mugurkaula operācijām saistītajiem mītiem un skaidrojumu vai tie ir pamatoti.

Gatavojoties operācijai bieži rodas virkne jautājumu. Uzziniet šeit atbildes uz biežākajiem jautājumiem gatavojoties operācijai.

Lai arī kakla daļas stenozes operācija ir uzskatāma par ļoti drošu, kā ikvienai operācijai, tai ir iespējami sarežģījumi. Šeit var uzzināt par iespējamiem ar operāciju saistītiem sarežģījumiem.

Mūsu klīniskā bāze (vieta, kur tiek veiktas operācijas un manipulācijas) ir stacionārs “Aiwa clinic”.

Mugurkaula kakla daļas stenoze un mielopātija. Ko man kā pacientam nozīmē operācija?

Izmantojot minimāli invazīvas un mikroķirurģiskas metodes, kas rada nelielu operācijas traumu, mugurkaula kakla daļas dekompresijas operācijas ir pacientam draudzīgas un viegli panesamas. Jo mazāka ir ķirurģiskā trauma jebkurā vecumā, bet īpaši gados vecākiem cilvēkiem, jo ievērojami ātrāka ir atveseļošanās un atgriešanās ikdienas aktivitātēs. Tas jo īpaši attiecas uz vecākiem cilvēkiem, kur minimāli invazīvu operāciju rezultāti ir ievērojami labāki. Tipiskos gadījumos pēc operācijas pacientiem slimnīcā jāpavada tikai viena nakts. Pirmajā pēcoperācijas dienā pacientu izraksta, lai turpinātu atveseļošanos mājas apstākļos. Apkakli pēc operācijas var izmantot ērtībai līdz dažām nedēļām pēc operācijas.

Šādas operācijas tiek veiktas samērā bieži. Šeit varat iepazīties ar atsauksmēm par Latvijas un ārvalstu pacientu pieredzi ārstējoties pie mums.