Ribu lūzumi

Ribu lūzumi

Kas ir krūšu kurvis?

Lai saprastu, kas ir ribu lūzumi un citas krūšu kurvja traumas, nepieciešama izpratne par krūšu kurvi.

Krūšu kurvis ir skeleta sastāvdaļa, ko veido 12 pāri ribu, mugurkaula krūšu daļa (12 skriemeļi) un krūšu kauls. Krūškurvis veido dobumu, kurā atrodas dzīvībai svarīgi orgāni, un to aizsargā ribu būris. Ribas ir savienotas viena ar otru ar vairākiem muskuļu slāņiem, kas palīdz elpošanai. Šie muskuļi ir arī piestiprināti pie mugurkaula, lai nodrošinātu papildu stabilitāti. Ribas apakšējā malā atrodas nervu-asinsvadu kūlītis.

Diezgan bieži krūškurvja trauma ir saistīta ar galvas un mugurkaula traumām. Vairāku ķermeņa daļu traumatiskus bojājumus sauc par politraumu. Pasaulē visizplatītākais politraumu cēlonis ir ceļu satiksmes negadījumi.

Ribu lūzumi vai ribu sasitumi var būt ļoti sāpīga un ilgstoša problēma, bet parasti sadzīst.

Krūškurvja dobumā atrodas dzīvībai svarīgi orgāni, un to aizsargā ribu būris, kas sastāv no 12 ribu pāriem (12 katrā pusē). Ribas ir savienotas viena ar otru ar vairākiem muskuļu slāņiem, kas palīdz elpošanai. Šie muskuļi ir arī piestiprināti pie mugurkaula, lai nodrošinātu papildu stabilitāti. Ribas apakšējā malā atrodas nervu-asinsvadu kūlītis.

Kādi ir ribu lūzumu vai krūšu kurvja sasitumu simptomi?

Ribu lūzumi vai ribu sasitums parasti ir saistīts ar kritienu, sitienu pa krūškurvi, ceļu satiksmes negadījumu vai kontakta sportā gūtu traumu. Reizēm ribu lūzumu var izraisīt smags klepus vai spontāni (patoloģiski) lūzumi var rasties cilvēkiem, kuriem ir vēzis (metastāzes kaulos) vai osteoporoze.

Simptomi:

  • Sajūta vai dzirdams kaula lūzuma vai plīšanas troksnis krūtīs
  • Spēcīgas krūškurvja sāpes, ko izraisa elpošana vai klepus
  • Elpas trūkums
  • Pietūkums, jutīgums vai zemādas asinsizplūdumsskarto ribu apvidū.

Kā ribu lūzumi tiek diagnosticēti?

Ģimenes ārsts, neatliekamās palīdzības ārsts, traumatologs vai cits speciālists var nosūtīt Jūs uz krūškurvja rentgenogrammu un/vai krūškurvja datortomogrāfiju (CT/DT). Radioloģiskās izmeklēšanas metodes izvēle ir atkarīga no traumas / traumas mehānisma, simptomiem un blakusslimībām.

Ribu lūzumi parasti tiek diagnosticēti krūškurvja rentgenogrammā, un lūzuma veids rentgena izmeklējumā parasti ir labi saskatāms.

Ribas lūzuma asais gals var caurdurt plaušas, izraisot gaisa noplūdi krūškurvī. Šo stāvokli sauc pneimotoraksu, kas ir potenciāli dzīvībai bīstams. Ar citām radioloģiskās izmeklēšanas metodēm, piemēram, datortomogrāfijas izmeklējumu, arī diagnosticē ribu lūzumus un pneimotoraksu (gaiss no plaušām nokļūst krūškurvja dobumā). Krūškurvja CT ir jutīgāka izmeklēšanas metode, lai šīs problēmas identificētu. CT skenēšana arī ir noderīga, lai noteiktu, vai ir plaušu bojājums, kuru medicīniski sauc par plaušu kontūziju (plaušu sasitums).

Termins “ribu sasitums”, “krūškurvja sasitums”, “krūškurvja kontūzija” lieto, ja ribu kauli nav ievainoti. Sasituma radītās ribu sāpes rodas no krūškurvja sienas mīksto audu un muskuļu sastiepuma vai bojājumiem. Jāatceras, ka arī riba ir ļoti labi inervēta un tās apakšējā malā atrodas nervs.

Jāatceras, ka nav viennozīmīgu simptomu (pazīmju) vai subjektīvu sajūtu, un lai izslēgtu nopietnu krūškurvja traumu, iekšējo orgānu (plaušu) bojājumus, ribas lūzumu, vairāku ribu lūzumus (multipli ribu lūzumi) ir nepieciešami attēldiagnostikas izmeklējumi (rentgenogrāfija vai datortomogrāfija)!

Ribu lūzumi. Kā ārstē vienkāršu ribu lūzumu bez dislokācijas (kaulu fragmentu nobīdes) vai ribu sasitumu?

Sasistas ribas sadzīst tāpat kā lauztas ribas, taču sasituma dzīšana  prasa mazāk laika nekā ribas lūzuma sadzīšana. Tas var neizklausīties tik nopietni kā lauzta riba, bet arī ribu sasitums var būt ļoti sāpīgs.

Lielākā daļa pacientu ar vienkāršiem ribu lūzumiem vai sasitumiem tiek ārstēti ambulatori jeb mājās. Vienkārši lūzumi bez dislokācijas parasti sadzīst 3 līdz 6 nedēļu laikā. Lielākoties visstiprākās sāpes ilgst aptuveni 2 nedēļas.

  • Atsāpināšana. Sāpju mazināšana ir svarīga, īpaši pirmajās nedēļās pēc traumas. Ir daudz iespēju sāpju mazināšanai, tostarp bezrecepšu medikamenti, piemēram, acetaminofēns (Paracetamols, Tylenol uc), ibuprofēns (Ibumetin, Ibustar, Nurofen uc) vai naproksēns (Nalgedol); un spēcīgāki medikamenti, piemēram, narkotiskie pretsāpju līdzekļi.

Ir ļoti svarīgi nodrošināt pietiekamu sāpju mazināšanu. Ja sāpes apgrūtina veikt pietiekami dziļu ieelpu, var attīstīties pneimonija (plaušu iekaisums, plaušu karsonis).

  • Ribu imobilizācijas šina (CHRISOFIX) ir efektīva, pacientam draudzīga, vienkārši lietojama ierīce ribu sasitumu (krūškurvja kontūzija) un nedislocētu (bez kaulu fragmentu nobīdes) ribu lūzumu ārstēšanai. Tā ātri mazina sāpes un palielina spēju normāli elpot. Ribu imobilizācijas šina samazina paradoksālās krūšu kurvja kustības, kas parasti ir saistītas ar stiprām sāpēm, un samazina vēlīnu komplikāciju risku.

Ārsti vairs neizraksta un neiesaka lietot stingras krūškurvja kompresijas korsetes ribu sasituma vai ribu lūzumu gadījumā, jo tie imobilizē visu krūškurvi un var ierobežot elpošanu, izraisot pneimoniju un citus dzīvībai bīstamus stāvokļus.

Visā pasaulē patentētais jauninājums Chrisofix ribu imobilizācijas šina samazina ribu kustības tikai traumas skartajā zonā (neierobežojot krūšu kurvja kustīgumu citās vietās). Mazākas sāpes palīdz pacientam pietiekami dziļi elpot, lai uzturētu pietiekamu plaušu ventilāciju. Tas var mazināt nepieciešamību pēc pretsāpju līdzekļiem, samazināt nopietnu komplikāciju iespējamību un nepieciešamību pēc hospitalizācijas, kā arī paātrināt ātrāku atveseļošanos un atgriešanos darbā.

Sīkāku informāciju par produktu skatiet lietotāja pamācībā.

  • Aukstuma aplikācijas. Pirmajās dienās pietūkuma mazināšanai ieteicamas regulāras aukstuma aplikācijas.
  • Elpošanas vingrinājumi.

Sarežģītos gadījumos vai politraumu pacientiem ārstēšana var atšķirties. Šie pacienti parasti tiek ārstēti slimnīcās traumu speciālistu un krūšu kurvja (torakālo) ķirurgu vadībā.