Mugurkaula lūzumi

Ievads mugurkaula traumatiskos bojājumos

Mugurkaula trauma un mugurkaula lūzumi ir daudz nopietnāka problēma kā lauzta roka vai kāja. Ja skriemelis salūzt vai traumas rezultātā izkustas no vietas, kaula fragmenti var saspiest mugurkaula iekšpusē esošās muguras smadzenes vai no tām atejošās nervu saknītes un izraisīt to bojājumu ar ļoti smagām sekām. Lielākā daļa mugurkaula lūzumu rodas kritienu, aktīvas sportošanas vai transportlīdzekļu negadījumu rezultātā. Traumas smagums var būt dažāds – sākot no salīdzinoši nelieliem saišu un muskuļu sastiepumiem līdz smagiem skriemeļu lūzumiem, izmežģījumiem, kā arī paralizējošiem muguras smadzeņu bojājumiem. Atkarībā no traumas smaguma, jūs varat izjust sāpes, diskomfortu, grūtības kustināt rokas vai kājas vai nespēju paiet (paralīze). Lai gan daudzus nelielus lūzumus var ārstēt konservatīvi (bez operācijas), smagu lūzumu gadījumā, lai atjaunotu mugurkaula anatomiju, var būt nepieciešama operācija.

Mugurkaula anatomija

Izpratne par mugurkaula anatomiju palīdzēs Jums labāk izprast mugurkaula lūzumus/traumatiskus bojājumus. Jūsu mugurkauls ir ķermeņa galvenais atbalsts un ļauj stāvēt taisni, saliekties un pagriezties.

Jūsu mugurkaulā ir 33 skriemeļi, kurus notur vietā starpskriemeļu disku, saišu un muskuļu aparāts. Mugurkaulam izdala kakla daļu (7 skriemeļi), krūšu daļu (12 skriemeļi), jostas daļu (5 skriemeļi) un krustu daļu (3-5 savstarpēji saauguši skriemeļi, kas veido krustu kaulu).

Mugurkaula kanāls ir tunelis katra skriemeļa centrālajā daļā. Mugurkaula kanālā ir novietotas muguras smadzenes un no tām atejošie nervi. Tās sākas pie galvaskausa pamatnes un beidzas 1-2 jostas skriemeļu līmenī. Zemāk par jostas vietu, mugurkaula kanālā turpinās nervu kūlītis, ko mēdz saukt arī par zirgasti (lat. cauda equina – dēļ vizuālās līdzības ar zirga asti, ko var novērot magnētiskās rezonanses attēlos). Zirgaste turpinās līdz pat krustu kaula apakšai.

Jūsu muguras smadzenes ir kā milzīgs ātrgaitas lielceļš, pa kuru milzīgā apjomā un ātrumā pārvietojas informācija. Tās sūta ziņojumus no galvas smadzenēm uz pārējo ķermeni un otrādi. Nervu saknītes atzarojas no muguras smadzenēm katra skriemeļa līmenī, iziet caur starpskriemeļu atverēm un turpinās kā nervi un nervu pinumi.

Trauma jebkurā no mugurkaula daļām var būt nopietna, īpaši, ja skriemelis ir lauzts vai izmežģīts, skriemeļa lūzums ir nestabils, vai arī ir plīsušas mugurkaulu noturošās saites.

Mugurkaula lūzumi. Biežākie iemesli

Osteoporoze ir visbiežākais mugurkaula lūzumu iemesls, kas biežāk skar gados vecākus cilvēkus. Salīdzinoši nelielas traumas, kas iegūtas sadzīves apstākļos (kritiens, neliels negadījums mājās), var radīt skriemeļu kompresijas (saspieduma) lūzumus, kā rezultātā samazinās skriemeļa augstums, rodas deformācija. Osteoporotiski lūzumi var būt gan vīriešiem, gan sievietēm, tomēr biežāk tie sastopami sievietēm. Katrai ceturtajai sievietei mugurkaula lūzumi netiek diagnosticēti.

Ja ārsts diagnosticē osteoporozes izraisītu skriemeļa kompresijas lūzumu, jaunu lūzumu risks palielinās piecas reizes, un, ja bijuši jau divi lūzumi, risks palielinās pat divpadsmit (!!!) reizes.

Faktori, kas palielina osteoporozes attīstības iespējamību, ir:

• sievietes dzimums,
• diagnosticēta osteoporoze vai osteopēnija,
• vecums virs 50 gadiem,
• ir bijuši mugurkaula lūzumi,
• smēķēšana,
• D vitamīna deficīts,
• ilgstoša kortikosteroīdu lietošana.

Tomēr ir arī pierādīts, ka staru terapija, vēzis, ķīmijterapija, infekcijas, ilgstoša steroīdu lietošana, hipertireoze (stāvoklis, kad vairogdziedzeris ražo pārāk daudz hormonu; tas var izraisīt arī daudzus citus simptomus, piemēram, svara zudumu, roku trīci un ātru vai neregulāru sirdsdarbību) var vājināt kaulus un izraisīt kompresijas lūzumus. Turklāt pazemināts estrogēna līmenis, smēķēšana, alkoholisms, anoreksija, nieru slimības, zāles, kā piemēram, protonu sūkņa inhibitori (zāles, kas samazina kuņģa skābes daudzumu) var veicināt zemāku kaulu blīvumu, un osteoporozi kā galarezultātu.

Mugurkaula trauma ir otrs biežākais mugurkaula lūzumu cēlonis. Traumatiski mugurkaula lūzumi var notikt jebkurā mugurkaula vietā – kakla, krūšu vai jostas daļā, kā arī krustu kaulā un astes kaulos, taču 50% gadījumu lūzumi skar krūšu – jostas daļas pāreju.

Vidēji uz vienu miljonu cilvēku, gadā ir 40 mugurkaula traumas gadījumu, un apmēram 80% pacientu ir vīrieši, kuru vidējais vecums ir 30 gadi.

Visbiežāk sastopamie mugurkaula bojājumu cēloņi ir:

• transportlīdzekļu negadījumi (48%)
• kritieni (16%)
• uzbrukumi (12%), sporta (10%) un ar darbu saistīti nelaimes gadījumi sastāda atlikušo muguras smadzeņu bojājumu daļu.

Mugurkaula lūzumu veidi

Ir daudz dažādu mugurkaula lūzumu veidu – kompresijas, sprādzienveida, saliekšanās un atliekšanās lūzumi, kā arī dislocēti lūzumi (ar kaulu fragmentu nobīdi). Lai raksturotu lūzumu Jūsu ārsts var izmantot arī tādas frāzes kā stabils, nestabils, neliels vai nozīmīgs. Šie ir termini, kurus ārsts var izmantot, lai vienkāršotu un uzlabotu izpratni par lūzuma smagumu.

• Kompresijas lūzums. Pacientus ar osteoporozi vai tos, kuru kaulus ir skāruši citi patoloģiski stāvokļi (piemēram, kaulu vēzis), biežāk skar šāda veida lūzumi. Skriemelis var izturēt noteiktu spiedienu, bet, ja tas vienlaikus ar patoloģisko stāvokli, tiek nospiests ar lielu spiedienu, tas var nespēt izturēt spēku un salūzt. Ķīļveida lūzums ir kompresijas lūzuma apakštips (skatiet attēlu zemāk). Šāda veida lūzums notiek, kad skriemeļa priekšējā daļa sabrūk un iegūst ķīļa formu un tādējādi radot mugurkaula deformāciju.

• Sprādzienveida lūzums (skatiet attēlu zemāk) parasti notiek pēc smagas traumas, piemēram, autoavārijas vai kritiena no augstuma. Liels, vertikāli orientēts spēks uz mugurkaulu var salauzt skriemeli daudzos gabalos. Atšķirībā no kompresijas lūzumiem, tā nav tikai viena salauzta skriemeļa daļa. Sprādzienveida lūzuma gadījumā skriemelis ir ieplaisājis/lūzis vairākās vietās. Tā kā skriemelis ir pilnībā saspiests, kaulu fragmenti var nobīdīties uz mugurkaula kanālu un izraisīt muguras smadzeņu vai nervu bojājumus. Sprādzienveida lūzumi ir smagāki nekā kompresijas lūzumi.

• Saliekšanās-atliekšanās lūzumi (Chance lūzumi). Saliekšanās un atliekšanās lūzums (skatiet attēlu zemāk) var rasties, kad ķermenis tiek mests uz priekšu transportlīdzekļa negadījuma laikā, un reizēm to sauc par drošības jostas lūzumu. Mugurkauls ir veidots tā, lai būtu iespējama saliekšanās uz priekšu, tomēr, pēkšņa, augstas intensitātes un ātruma virzība uz priekšu var radīt lielu spiedienu uz mugurkaulu, un viens vai vairāki skriemeļi var salūzt. Saliekšanās un atliekšanās lūzumi parasti ietver vai nu skriemeļu priekšējo/vidējo, vai arī skriemeļa aizmugurējo kolonnu (skatiet attēlu zemāk). Ja spēcīgas saliekšanās gadījumā priekšējo un vidējo kolonnu neizdodas saspiest, tad aizmugurējās kolonnas saisū aparāts nespēj ierobežot atliekšanu, tādējādi izraisot saišu bojājumu (plīsumu).

• Lūzums ar dislokāciju (skat. attēlu zemāk) rodas, ja notiek iepriekš minētie lūzumi, un skriemelis (skriemeļi) ievērojami izkustas (dislocējas). Šādi lūzumi, kas bieži skar visas trīs kolonnas (skatīt attēlu-ar kolonnām), padara mugurkaulu ļoti nestabilu (kustīgu), kas savukārt nozīmē, ka, ja vēl nav noticis muguras smadzeņu un nervu bojājums, tad ir liels risks, ka tas var notikt.

Stabili un nestabili mugurkaula lūzumi

• Stabili lūzumi neizraisa mugurkaula deformāciju vai nervu struktūru bojājumus, mugurkauls var funkcionēt un pietiekami labi noturēt ķermeņa svaru (taču ne tik labi, kā vesels mugurkauls).
• Nestabili lūzumi ir daudz nopietnāki, jo tie var izraisīt smagus muguras smadzeņu un / vai nervu saknīšu bojājumus, kas rezultējas ar kustību traucējumiem vai pat pilnīgu paralīzi. Pat ja sākotnēji neiroloģiska deficīta nav (nenovēro kustību un/vai jušanas traucējumu, urinācijas un/vai vēdera izejas traucējumu), nestabili lūzumi var progresēt un izraisīt turpmākus mugurkaula, muguras smadzeņu vai nervu bojājumus.

Muguras smadzeņu bojājuma smaguma iedalījums:

• Pilnīgs muguras smadzeņu bojājums izraisa pilnīgu motoru (kustību) un sensoru (jušanas) funkciju zudumu zem traumas līmeņa.
• Nepilnīgs muguras smadzeņu bojājums, kad kustību un jušanas funkcijas zem bojājuma līmeņa ir traucētas, bet ne pilnībā zaudētas.

Nelieli un nozīmīgi lūzumi

• Nelieli lūzumi ir skriemeļa mugurējo elementu lūzumi, kas ietver starpskriemeļu locītavas, šķērsizaugumus un smailos izaugumus. Šīs skriemeļu daļas nav tik svarīgas mugurkaula stabilitātei, neatkarīgi no lūzuma līmeņa.
• Nozīmīgi lūzumi radušies skriemeļu ķermeņu vai lociņu lūzumu rezultātā. Ņemot vērā to, ka skriemeļu ķermeņu daļas iztur lielu svaru un sadala kustību spēku, to lūzumi tiek uzskatīti par bīstamiem. Skriemeļu kājiņas (“pedikuļi”) un lociņi (“laminas”) dod mugurkaulam stabilitāti, to lūzumi paaugstina mugurkaula nestabilitātes un nervu struktūru bojājuma risku

Kādi ir mugurkaula skriemeļu lūzumu simptomi? Kad nepieciešama medicīniska palīdzība?

Nekavējoties meklējiet medicīnisko palīdzību, ja pēc traumas jūtat kādu no šiem simptomiem:

• Stipras sāpes un diskomforts mugurkaulā vai galvaskausā
• Roku vai pēdu pirkstu tirpšana
• Grūtības staigāt vai kustināt roku(-as) un/vai kāju(-as)
• Urinācijas un/vai vēdera izejas traucējumi
• Joslveida diskomforta sajūta krūtīs (sāpes, spiediens)
• Elpošanas problēmas pēc traumas
• Puni, zemādas asinsizplūdumi uz galvas vai mugurkaula apvidū

Kā tiek diagnosticēti mugurkaula lūzumi?

Vērošoties uzņemšanas nodaļā, pirmais medicīnas speciālists, kas jūs apskatīs būs neatliekamās palīdzības ārsts. Pirmkārt, tiks veiktas pamata neiroloģiskās un vispārējās izmeklēšanas pārbaudes. Atkarībā no traumas mehānisma un ievainojumu smaguma, tam sekos attēldiagnostikas izmeklējumi un pēc nepieciešamības tiks izsaukti citi speciālisti, kas veiks detalizētāku izmeklēšanu.

Rentgenogrāfija

Rentgenogrāfijā tiek izmantoti rentgena stari, lai iegūtu attēlu, kas ļauj apskatīt kaulus, skriemeļus, un tādējādi izvērtēt vai kādam no tiem ir lūzumi un / vai mežģījumi. Mugurkaula rentgenogrammas var veikt atsevišķi trim galvenajām mugurkaula daļām – kakla daļai, krūšu daļai un jostas daļai, atsevišķos gadījumus arī tikai kādiem konkrētiem skriemeļiem (piemēram, kakla daļā- pirmajam un otrajam skriemelim). Kopumā rentgenogramma mugurkaulam ir droša metode – izmantotais starojuma daudzums ir minimāls, tāpēc riski ir nelieli, taču mazi bērni un grūtnieces ir jutīgāki pret rentgena stariem, tāpēc viņiem rentgena izmeklējums uzskatāms par kaitīgāku.

CT/DT (kompjūtertomogrāfijas / datortomogrāfijas) izmeklējums

Datortomogrāfijas (DT) jeb kompjūtertomogrāfijas (CT) izmeklējumā, attēlu iegūšanai tiek izmantots Rentgena starojums, ko apstrādā dators tādējādi iegūstot mugurkaula attēlu. CT ir relatīvi droša, neinvazīva metode, kas rada mugurkaula trīsdimensiju attēlus, tāpēc ir precīzāka kā rentgenogrammas un ļauj izvērtēt ne tikai kaulus, bet daļēji arī mīkstos audus.

MR izmeklējums

Lai iegūtu detalizētu priekšstatu par muguru un jebkādiem ievainojumiem tajā, ārsts var nozīmēt veikt magnētiskās rezonanses (MR) izmeklējumu. Atšķirībā no rentgenogrāfijas un CT izmeklējumiem, MR metode attēla iegūšanai izmanto magnētisko lauku, nevis rentgenstarus, kas ir bez kaitīgā jonizējošā starojuma, kā arī labāk ļauj izvērtēt tieši mīkstos audos – muguras smadzenes un nervus, mīkstos audus ap mugurkaulu, taču nedaudz sliktāk var izvērtēt skriemeļus un to precīzas lūzumu līnijas. MRI izmeklējuma var redzēt kaula tūsku. Ir ļoti svarīgi zināt, vai lūzums pakļauj bojājumu riskam muguras smadzenes. Dažos gadījumos, īpaši osteoporozes izraisītu lūzumu gadījumā, kad skriemeļa augstums nav izteikti samazināts un CT vai rentgenogrammā lūzumu pārliecinoši var neredzēt, MR ir noderīga, lai noteiktu kaula tūskas esamību un tādējādi ļautu izvērtēt vai lūzums ir akūts (nesen radies) vai vecs.

Kā tiek ārstēti mugurkaula lūzumi?

To, kā tiek ārstēts mugurkaula lūzums ietekmē vairāki faktori:

• Kas izraisīja lūzumu?
• Kāda veida lūzums tas ir? (stabils / nestabils)
• Kurš skriemelis un kurā vietā ir lūzis

Konservatīva (neķirurģiska) ārstēšana

Lielākajai daļai mugurkaula lūzumu nav nepieciešama operācija. Visizplatītākās ārstēšanas metodes ir šādas:

• Mugurkaula ortozes (koresetes). Lai palīdzētu stabilizēt mugurkaulu un veicinātu bojātā krūšu un/vai jostas skriemeļa normālu dzīšanu, iespējams, būs jāvalkā speciāls muguras stiprinājums – ortoze jeb korsete imobilizācijai. Parasti ortozes jāvalkā dažus mēnešus. Jūsu ārstējošais ārsts pārrunās ar jums nepieciešamo korsetes veidu un to, cik ilgi tā būs jāvalkā. Kopumā lūzumiem krūšu daļā rekomendē lietot tā saucamās torako-lumbārās ortozes, jeb TLSO, (vecākiem cilvēkiem lieto mazāk rigīdas TLSO ortozes) lūzumiem krūšu – jostas pārejā tiek izmantotas vai nu TLSO vai nu augstas lumbārās ortozes. Lūzumiem jostas daļā izmanto augstas lumbārās ortozes vai parasta augstuma lumbāras ortozes.
• Mugurkaula kakla daļas skriemeļa lūzuma gadījumā, ja tas ir stabils, lielākoties sadziedēšanai un ārstēšanai tiek lietotas cietās vai puscietās apkakles. Nestabilu kakla skriemeļu lūzumu gadījumā, sākotnēji tiek veikta stabilizējoša operācija un pēc tās papildius stabilizācijai tiek uzlikta apkakle. Atsevišķos gadījumos (kakla augšējo skriemeļu lūzumi) imobilizācijai tiek uzlikts Halo aparāts jeb Halo veste.
• Atsāpināšana. Atsāpināšana ir ļoti būtiska, īpaši pirmajās nedēļās pēc traumas. Parasti bezrecepšu pretsāpju līdzekļi, piemēram, acetaminofēns (Paracetamols, Tylenol u.c.), ibuprofēns (Ibumetin, Ibustar u.c.) vai naproksēns (Nalgedol), ir viss, kas jums būs nepieciešams, lai mazinātu mugurkaula lūzuma simptomus.
• Fizioterapija var palīdzēt palielināt vispārējo spēku, samazināt kaulu masas zudumu un mugurkaula lūzumu risku nākotnē. Parasti ārstnieciskā vingrošana jāveic mājās vai kopā ar fizioterapeitu.
• Osteoporozes ārstēšana. Ja jums ir osteoporoze, lai palīdzētu stiprināt kaulus un samazinātu lūzumu risku nākotnē, ārsts var ieteikt lietot osteoporozi ārstējošus medikamentus.
• Tiek rekomendēts arī lietot Kalciju, magniju, D3 vitamīnu saturošus uztura bagātinātājus, kas nodrošina kaulu metabolismam un dzīšanai svarīgos mikroelementus.

Mugurkaula lūzumu ķirurģiska ārstēšana

Lūzumu ķirurģiskas ārstēšanas biežākās metodes ir vertebroplastija, kifoplastija un mugurkaula fiksācija ar metāliskām konstrukcijām – implantiem.

• Vertebroplastija – tā ir minimāli invazīva operācija, kas tiek veikta caur dūrienu ādā ievadot lauztajā skriemelī adatu (t.s. vertebroplastijas adata). Netiek veikti griezieni. Lai nostiprinātu / salīmētu bojāto skriemeli, ķirurgs tajā caur adatā esošo kanālu ievada viskozu kaulu cementu, kas sacietējot nostiprina / salīmē lūzumu. Tā kā vertebroplastijas cements sacietē apm. pusstundas laikā, pacients jau dažas stundas pēc operācijas var doties mājās un ar lūzumu saistītās sāpes ir izzudušas.

• Kifoplastija – metode, kas līdzīga vertebroplastijai, taču pirms kaula cementa ievadīšanas, ķirurgs car vertebroplastijas adatu skriemelī vispirms ievada speciālu balonu. To uzpūšot tiek radīta vieta, kur tālāk ievadīt cementu, turklāt nereti balons palīdz  vismaz daļēji atjaunot salauztā, saplakušā skriemeļa ķermeņa augstumu. Pēc tam, kad ir radīta vieta, cementu var ievadīt ar nelielu spiedienu, tādējādi mazinot skriemeļu cementa noplūdes riskus.

Vertebroplastija un kifoplastija ir izvēles metodes pacientiem ar stabiliem skriemeļu lūzumiem.

• Mugurkaula fiksācija ar metāliskām konstrukcijam tiek uzskatīta par galveno operāciju pacientiem ar nestabiliem lūzumiem. Pacientam kādu laiku pēc operācijas jāpaliek slimnīcā, un bieži vien atveseļošanās un rehabilitācija aizņem ilgu laiku, īpaši, ja ir muguras smadzeņu trauma / bojājums. Mugurkaula fiksācija ar implantiem, piemēram, stieņiem, plāksnēm un skrūvēm, nodrošina lūzumu dzīšanu, veicina to saaugšanu un nodrošina mugurkaula stabilitāti. Metāliskās konstrukcijas darbojas kā iekšējais stiprinājums. Mūsdienās implantus parasti izgatavo no MR droša – “nemagnētiska” (t.i. ar šiem implantiem var veikt MRI izmeklējumu) nerūsējošā tērauda, titāna, kobalta hroma, niķeļa, tantala vai nemetāliskiem materiāliem. Pēc mugurkaula fiksācijas operācijas apmēram trīs mēnešus papildus stabilizācijai jāvalkā ortoze jeb korsete. Ortozes veids ir atkarīgs no lūzuma vietas – krūšu daļas lūzumu gadījumā visbiežāk pielieto tā saucamās torakolumbārās, jeb TLSO ortozes, lūzumiem krūšu jostas pārejā pielieto vai nu TLSO vai augstas lumbārās ortozes (LO). Lūzumiem jostas daļā visbiežāk pielieto “parastās” lumbārās ortozes.

Jūsu ārsts vai ķirurgs ieteiks nepieciešamo ārstēšanu un paskaidros izvēles iemeslus. Ķirurģiskā stratēģija var atšķirties atkarībā no lūzuma mehānisma un vispārējā veselības stāvokļa. Piemēram, ja mugurkaula lūzumu izraisījis audzējs, neatkarīgi no tā, vai tas ir ļaundabīgs vai labdabīgs, jums var būt nepieciešamas atšķirīgas vai papildus operācijas, piemēram, audzēja masas izņemšana un tikai pēc tam ķirurgs var atjaunot mugurkaula stabilitāti.

Kādas ir sekas neārstētiem mugurkaula lūzumiem?

• Hroniskas sāpes;
• Stājas problēmas;
• Samazināta aktivitāte un sociāla izolācija;
• Sliktāka dzīves kvalitāte;
• Samazināta pašapziņa;
• Palielināts turpmāku lūzumu risks;
• Gandrīz divas reizes augstāka mirstība, salīdzinot ar veseliem vienaudžiem;