Test

Test

Kas ir intrakraniāla aneirisma?

Intrakraniāla jeb galvas smadzeņu artērijas aneirisma ir artērijas sienas paplašināšanās sakarā ar iekšējā muskuļslāņa defektu. Aneirismas lielākoties ir dzīves laikā iegūtas (smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, ateroskleroze), bet dažreiz to rašanos ietekmē ģenētiskas saistaudu slimības, infekcijas vai asinsvadu ievainojumi. Tās var būt dažādu formu, bet visbiežāk aneirismas var salīdzināt ar baloniem (maisveida aneirismas). Smadzeņu aneirismas lielākoties sastopamas artēriju dalīšanās vietās. Bīstamākā šīs slimības izpausme ir aneirismas plīsums.

Cik bieži ir sastopamas aneirismas?

Neplīsušas intrakraniālas aneirismas ir samērā bieži sastopamas. Apmēram 3.2% pieaugušo populācijā ir smadzeņu artēriju aneirismas. Tas nozīmē, ka 1 miljonu lielā pieaugušo populācijā aptuveni 32000 cilvēku ir smadzeņu aneirismas, bet tikai aptuveni 0.25% jeb 80 no viņiem gada laikā piedzīvos aneirismas plīšanu.

Kas ir intrakraniāla aneirisma?

Intrakraniāla jeb galvas smadzeņu artērijas aneirisma ir artērijas sienas paplašināšanās sakarā ar iekšējā muskuļslāņa defektu. Aneirismas lielākoties ir dzīves laikā iegūtas (smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, ateroskleroze), bet dažreiz to rašanos ietekmē ģenētiskas saistaudu slimības, infekcijas vai asinsvadu ievainojumi. Tās var būt dažādu formu, bet visbiežāk aneirismas var salīdzināt ar baloniem (maisveida aneirismas). Smadzeņu aneirismas lielākoties sastopamas artēriju dalīšanās vietās. Bīstamākā šīs slimības izpausme ir aneirismas plīsums.

Kādi izmeklējumi jāveic, lai atklātu aneirismu?

Sakarā ar to, ka mūsdienās arvien pieaug attēldiagnostikas (galvas un muguras magnētiskās rezonanses un datortomogrāfijas) izmeklējumu skaits un to kvalitāte, arvien biežāk aneirismas tiek atrastas nejauši, kaut kāda cita iemesla dēļ veicot izmeklējumu.

Neplīsušu aneirismu atklāšanai nekaitīgākā diagnostikas metode ir galvas smadzeņu magnētiskā rezonanse (MR) un magnētiskās rezonanses angiogrāfija (MRA).

Plīsušas aneirismas atklāj veicot galvas datortomogrāfijas izmeklējumu, kuru precīzai artēriju izmeklēšanai papildina ar datortomogrāfijas angiogrāfijas izmeklējumu.

Nereti papildus izmeklēšanai tiek veikta digitālā subtrakcijas angiogrāfija (DSA)- tieša un ļoti precīza smadzeņu asinsvadu izmeklēšana.

Kādas ir aneirismu ārstēšanas iespējas?

Neskatoties uz to, ka pēdējo 25 gadu laikā aneirismu ārstēšanas tendences pasaulē ir ievērojami mainījušās, smadzeņu aneirisma un subarahnoidāla hemorāģija joprojām ir neiroķirurģiskas slimības. Aneirismas slēgšanu mūsdienās izdara neiroķirurgs vai invazīvais radiologs, kuri ir specializējušies smadzeņu asinsvadu slimību ārstēšanā.

Aneirismas plīsuma jeb ruptūras gadījumā lielākoties, ja vien pacienta veselības stāvoklis nav galēji smags un nestabils, un nav citu ierobežojumu, 24 stundu laikā pēc plīsuma ir jāveic aneirismas slēgšana.

Gan plīsušas, gan neplīsušas aneirismas var slēgt vai nu veicot operāciju tiešā ceļā (aneirismas klipēšana), vai arī caur artēriju ievadot speciālus stentus, platīna spirāles vai citas ierīces, kuras izslēdz aneirismu no asinsrites vai sekmē to trombozēšanos (aneirismas endovaskulāra ārstēšana/ embolizācija). Dažreiz, lai slēgtu aneirismu, papildus ir jāšuj artēriju anastomozes (asins plūsmas apvadceļi), vai viena pacienta ārstēšanai jāapvieno gan vaļēja ķirurģiska, gan endovaskulāra tehnika.

Ne vaļēja operācija, ne par mazinvazīvu metodi uzskatītā endovaskulārā operācija nav panaceja. Katrai no tām ir savas priekšrocības un savi trūkumi. Par katras metodes priekšrocībām un iespējamajiem riskiem konsultācijas laikā Jūs informēs ārsts.