Starpskriemeļu diska trūce jostas daļā – tās veidošanās ir cieši saistīta ar diska uzbūvi. Starpskriemeļu disks sastāv no divām daļām- blīva diska gredzena un biezam gēlam līdzīga diska kodola. Diski ir nozīmīgas mugurkaula struktūras, tie nodrošina triecienu absobciju (amortizāciju) starp skriemeļiem, augstāk esošo skriemeļu balstu un nodrošina plašas mugurkaula kustības visos virzienos.
Par diska trūci sauc situāciju, kad starpskriemeļu diska ārējais gredzens ieplīst un diska gredzena iekšpusē esošais kodols caur plīsuma vietu izspiežas ārpus gredzena. Gadījumā, ja diska gredzena plīsums un kodola izspiešanās notiek nerva tuvumā un nervs tādējādi tiek nospiests – rodas diska trūces simptomi, kurus nosaka nerva nospiedums – sāpes pa attiecīgā nerva gaitu (jostas gadījumā – visi nervi iet uz kāju). Nereti ir situācijas, kad diska trūce izveidojas vietā, kur tuvumā nav nervu, līdz ar to diska trūce var būt pilnīgi bez simptomiem.
Nereti radioloģisko izmeklējumu aprakstos figurē “diska protrūzija” – par diska protrūziju, atšķirībā no diska trūces, sauc starpskriemeļu diska deformāciju (izvelvēšanos), bez diska gredzena plīsuma. Nelielas diska protrūzijas ir vērojamas gandrīz ikvienā izmeklējumā (magnētiskā rezonanses tomogrāfijā vai datortomogrāfijas izmeklējumā), taču visbiežāk tās nav simptomu cēlonis. Dažkārt gan arī diska protrūzija var būt pietiekami liela, lai nospiestu nervu un izsauktu attiecīgos nerva nospieduma simptomus.
Starpskriemeļu diska trūce jostas daļā ir bieži sastopama slimība. Tā pārsvarā skar 25 līdz 50 gadus vecus indivīdus. Vīrieši slimo aptuveni divas reizes biežāk nekā sievietes. Smags fizisks darbs paaugstina gan slimības, gan tās atkārtošanās risku. Palielināts ķermeņa svars ne tikai ievērojami paaugstina diska trūces rašanās, bet arī aptuveni 12 reizes paaugstina diska trūces atkārtošanās jeb recidīva risku pēc mikrodiskektomijas operācijas.
Smēķēšana (nikotīns) samazina starpskriemeļu diska asins apgādi, tas savukārt veicina diska deģenerāciju (šūnu funkciju pasliktināšanos un novecošanos) un kavē tā dzīšanu.
Protams, ar diska trūci var saslimt ikviens un jebkurā vecumā, un bez kāda zināma iemesla.
Diska trūces simptomi mēdz rasties bez jebkāda iemesla, bet dažreiz tas ir saistīts ar smagumu celšanu, neveiklu pagriešanos, stumšanas vai vilkšanas kustībām. Pieaugot spiedienam un slodzei uz mugurkaulu, īpaši cilvēkiem ar vāju un slikti attīstītu stājas muskulatūru, disks var izvelvēties, ieplīst vai pārplīst, tas savukārt var radīt ietekmi uz blakus esošo nervu saknīti, kura impulsus vada uz kāju. Rezultātā rodas spēcīgas šaujošas sāpes sēžas apvidū un kājā.
Ja ir kāds no iepriekš aprakstītajiem simptomiem, pirmkārt, nepieciešams apmeklēt ārstu. Pēc rūpīgas pacienta iztaujāšanas un neiroloģiskas izmeklēšanas diska trūces gadījumā nereti iespējams diezgan precīzi nojaust, starp kuriem skriemeļiem ir radusies problēma, un pēc tam arī tēmēti izmeklēt ar magnētiskās rezonanses vai datortomogrāfijas metodi. Jāsaka gan, ka datortomogrāfija diska trūces gadījumā būs informatīva gados jauniem pacientiem ar normālu ķermeņa svaru, tomēr ņemot vērā ar datortomogrāfiju saistīto starojumu, priekšroka vienmēr dodama Margnētiskajai rezonansei. Savlaicīga speciālista konsultācija ne tikai pasargās no nevajadzīgu izmeklējumu veikšanas.
Gadījumā, ja pastāv aizdomas par minēto saslimšanu, konsultēsim un piedāvāsim labāko izmeklēšanas un ārstēšanas variantu. Konsultējam arī attālināti. Pierakstīties uz konsultāciju var elektroniski, vai sazinoties ar mums pa telefonu vai e-pastu.
Par labāko Jūsu ārstēšanas plānu izlemsiet kopā ar ārstējošo ārstu. Mēdz būt situācijas, kad operācija ir jāveic neatliekami vai steidzami. Tomēr lielākā daļā gadījumu, steidzama vai neatliekama operācija nav nepieciešama un ārstēšana uzsākama ar neķirurģisko ārstēšanu, kas ir efektīva apm. 60-70% gadījumu. Ja Jūsu sūdzības, neiroloģiskais stāvoklis un radioloģisko izmeklējumu dati būs atbilstoši sākotnējai konservatīvai (bez operācijas) ārstēšanai, ārsts Jūs informēs par tās plānu un nākamo kontroles vizīti.
Ne – ķirurģiskā ārstēšana sastāv no sekojošiem elementiem:
Ne-ķirurģiskā ārstēšana tiek veikta 6-8 nedēļas un, ja tā nesniedz uzlabošanos var būt nepieciešama operācija.
Simptomātiskas starpskriemeļu diska trūces jostas daļā gadījumā operācija jāveic tikai 10- 20% pacientu.
Operācija ir veicama tad, ja:
Biežākā operācija, kuru veic jostas daļas diska trūces gadījumā ir t.s. mikrodiskektomija. Tā ir mazinvazīva operācija, kuru veic caur 2,5- 3cm garu ādas griezienu. Precizitātei un pacienta papildus drošībai gan pirms operācijas, gan tās laikā tiek pielietota Rentgena iekārta. Operāciju mikroskopa kontrolē evakuē diska trūci, brīvus diska fragmentus un nervu atbrīvo no nospieduma. Starpskriemeļu disks ir ļoti nozīmīga mugurkaula struktūra, kuru šīs operācijas laikā nepieciešams saglabāt, tāpēc viss disks netiek izņemts.
Pēc šādas operācijas pacients slimnīcā uzturas tikai vienu nakti. Nākamajā rītā ar fizioterapeita palīdzību ceļas kājās, uzsāk staigāt un vingrot, un patstāvīgi dodas mājās.
Atsākt normālas ikdienas aktivitātes un atgriezties darbā var 3- 4 nedēļas pēc operācijas.
Praktiski gatavojoties operācijai, bieži rodas daudzi jautājumi. Šeit varat uzzināt atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem gatavojoties operācijai.
Lai arī diska trūces operācija ir uzskatāma par ļoti drošu, kā ikvienai operācijai, tai ir iespējami sarežģījumi. Šeit var uzzināt par iespējamiem ar operāciju saistītiem sarežģījumiem.
Mūsu klīniskā bāze (vieta, kur tiek veiktas operācijas un manipulācijas) ir stacionārs “Aiwa clinic”.
Tā, kā vislielākais spiediens uz disku attīstās cilvēkam sēžot, saliecoties uz priekšu, un ceļot smagumus, lai izvairītos no diska trūces recidīva (diska trūces atkārtošanās) pēc operācijas 3-4 nedēļas ir jāievēro sekojošs režīms:
Mikrodiskektomija ir ļoti efektīva operācija ar labiem un teicamiem rezultātiem 84- 90% gadījumu. Kā rezultāti tiek vērtēti neiroloģisko simptomu (sāpes, notirpums, muskuļu vājums kājā) izzušana. Mikrodiskektomija jostas daļā nav efektīva muguras sāpju ārstēšanai. Šo operāciju neveic, ja muguras sāpes ir galvenā sūdzība.
Mikrodiskektomija tiek uzskatīta par zema riska operāciju, tomēr ikvienai invazīvai manipulācijai ir riski. Diska trūces recidīvs (atkārtošanās) tajā pašā lokalizācijā ir biežākā problēma. Tas visbiežāk notiek pirmo trīs mēnešu laikā. Lai izvairītos no diska trūces atkārtošanās stingri jāievēro ārsta un fizioterapeita sniegtie norādījumi.
Šādas operācijas tiek veiktas samērā bieži. Šeit varat iepazīties ar atsauksmēm par Latvijas un ārvalstu pacientu pieredzi ārstējoties pie mums.
Par diska trūci sauc situāciju, kad starpskriemeļu diska ārējais gredzens ieplīst un diska gredzena iekšpusē esošais kodols caur plīsuma vietu izspiežas ārpus gredzena. Gadījumā, ja diska gredzena plīsums un kodola izspiešanās notiek nerva tuvumā un nervs tādējādi tiek nospiests - rodas diska trūces simptomi, kurus nosaka nerva nospiedums - sāpes pa attiecīgā nerva gaitu (jostas gadījumā - visi nervi iet uz kāju). Nereti ir situācijas, kad diska trūce izveidojas vietā, kur tuvumā nav nervu, līdz ar to diska trūce var būt pilnīgi bez simptomiem.