Metastāzes smadzenēs

Metastāzes smadzenēs

Kas ir smadzeņu metastāze?

Audzēju (tumoru), kurš smadzenēs izveidojas no citā orgānā lokalizēta vēža (primāra audzēja) šūnām, sauc par metastāzi. Ļaundabīga audzēja šūnas nonāk asinsritē tādējādi atceļojot uz smadzenēm no primārā audzēja. Smadzenēs tās uzsāk augšanu un attīstību.

Galvas smadzeņu metastāzes ir visbiežāk sastopamie smadzeņu audzēji.

Pateicoties ievērojami progresējušai vēža ārstēšanai, mūsdienās daudzus ļaundabīgus audzējus izdodas pilnībā izārstēt vai arī būtiski palēnināt to izplatību skartajā orgānā un citās orgānu sistēmās. Ja vēža šūnas turpina eksistēt organismā, ar laiku šis audzējs var ne tikai atkārtoti skart to orgānu, no kura izplatījies (ja orgāns nav pilnībā izoperēts), bet arī metastazēties (izplatīties) nervu sistēmā, smadzenēs un noereti arī galvaskausā.

Kuri pacienti ir riska grupā?

Dažu lokalizāciju vēžiem ir lielāka tendence metastazēties smadzenēs. Piemēram, melanomai, krūts, plaušu, nieru un zarnu vēžiem ir bieža tendence izplatīties smadzenēs.

Metastātiski smadzeņu audzēji ir biežāk izplatīti pieaugušajiem. Vīriešiem un sievietēm smadzeņu metastāzes ir vienlīdz bieži izplatītas. Dzimumu atšķirības ir vērojamas starp primāro audzēju lokalizācijām (orgāniem, kur sākotnēji attīstījies vēzis). Ar plaušu vēzi daudz biežāk slimo vīrieši, turpretim ar krūts vēzi lielākoties slimo sievietes.

Kādi var būt smadzeņu metastāžu simptomi?

  • Galvassāpes
  • Slikta dūša/ vemšana
  • Epilepsija (pirmreizēja epilepsijas lēkme)
  • Vājums/paralīze ekstremitātēs (visbiežāk- vienpusējs)
  • Reibonis/ koordinācijas un gaitas traucējumi
  • Redzes traucējumi
  • Valodas traucējumi
  • Atmiņas un domāšanas traucējumi
  • Mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi (muguras smadzeņu/ mugurkaula kanāla metastāzēm)
  • Kustību un jušanas traucējumi apakšējās ekstremitātēs (muguras smadzeņu/ mugurkaula kanāla metastāzēm)

Šie simptomi nav specifiski un ir raksturīgi daudzām slimībām. Epilepsija aptuveni 35% gadījumu ir saistīta ar smadzeņu audzēju. Pacienta vecums virs 45 gadiem ievērojami palielina risku, ka epilepsija ir saistīta ar smadzeņu audzēju.

Kādus izmeklējumus jāveic, kad ir aizdomas par galvas vai muguras smadzeņu metastāzēm?

Magnētiskās rezonanses izmeklējums (MRI) smadzenēm ar kontrastvielu ir tā saucamais zelta standarts gadījumos, kad rodas aizdomas par audzēju. Nereti diagnozes noskaidrošanai ātrāk pieejama ir galvas datortomogrāfija (CT), kuru, ja nav papildus nieru slimība, vēlams veikt ar kontrastvielu (kontrastviela tiek izvadīta no organisma caur nierēm, tāpēc nieru mazspējas gadījumā kontrastvielas ievadīšana ir ar augstāku risku).

Kādas ir nervu sistēmas (un/vai galvaskausa) metastāžu ārstēšanas iespējas?

Galvenās ārstēšanas metodes ir operācija (metastāzes ķirurģiska izņemšana) un staru terapija.

Gadījumos, kad metastāze lokalizācijas dēļ nav ķirurģiski pieejama, vai arī operācijas izdarīšana ir saistīta ar ļoti augstu risku, ārsts var ieteikt stereotaktisku radioķirurģiju- fokusētu metastāzes apstarošanu.

Ko darīt, ja atklāta viena vai vairākas metastāzes smadzenēs/galvaskausā?

Šādā gadījumā, lai izvērtētu ārstēšanas iespējas ir nepieciešama neiroķirurga konsultācija. Ārsts izvērtējot pacienta vispārējo stāvokli, analīzes, informāciju par primāro audzēju, kā arī informāciju no attēldiagnostikas izmeklējumiem (MRI vai CT) spēs piemeklēt pacientam vislabāk piemēroto un visefektīvāko ārstēšanas veidu/līdzekļu kombināciju.

Kāda ir smadzeņu metastāžu ārstēšanas prognoze?

Smadzeņu metastāžu ārstēšanas prognoze ir atkarīga no primārā audzēja (vēža) lokalizācijas, agresivitātes, izplatības, kā arī no smadzeņu metastāžu skaita un lokalizācijas, taču kopumā lielākā daļā gadījumu ir iespējams panākt būtisku progresu attiecībā uz simptomu samazināšanos, dzīves kvalitāti un ilgumu.